Tv guide for channel LTV7 HD

500 metros parasti ļoti spēcīgi ir Āzijas sportisti, bet iepriekšējās spēlēs neviens no tiem netika labāko trijniekā nedz vīriešiem, nedz sievietēm. Tiesa, dažkārt naturalizētie Āzijas sportisti oficiāli tagad pārstāv arī citas valstis. Šajā distancē vīriešiem ir arī viena vieta Latvijai, ko visdrīzāk izmantos Roberts Krūzbergs. Sezonā lielisks ir kanādietis Viljamss Dandžinjū, spēcīgi ir arī citi viņa tautieši un ķīnieši, arī itālis Pjetro Sigels. Roberts Krūzbergs kopvērtējumā ir ārpus pirmā desmitnieka, bet šorttrekā viss ir iespējams

ASV ir panākumiem bagātākā snovborda nācija olimpisko spēļu vēsturē. Amerikāņiem ir izdevies kopā iegūt jau 17 zelta godalgas dažādās disciplīnās. Šveicei ir astoņas uzvaras, pārējām nācijām – pa piecām vai mazāk. Snovbords ir gana demokrātisks sporta veids, un mūsdienās jau 22 valstu pārstāvjiem ir izdevies tikt pie medaļām. Disciplīnu ir gana daudz, turklāt lielākās valstis tagad olimpiskajās spēlēs pārstāv jau vairāk nekā 20 snovbordistu. Rampa ir arī visai atraktīvs veids, Pekinā uzvarēja amerikāniete Hloja Kima

Ziemas olimpisko spēļu programma ir tik plaša, ka visus notikumus tiešraidēs vai ierakstos pat nevar parādīt, dienā nav tik daudz stundu. Tieši tādēļ katru dienu, sākot no svētdienas, 8. februāra, rīta stundās būs olimpiskie apskati. Tajā – par pašu svarīgāko, kas jau ir redzēts, kā arī par to, kas nav paradīts lielajās translācijās. Notikumu ir daudz, un šī ir iespēja koncentrēti gūt iespaidu par iepriekšējā dienā ziemas olimpiskajās spēlēs notikušo. Parasti apskati sāksies ap pulksten 9.30 un ilgs ap pusotru stundu, taču sacensību grafika un notikumu dēļ vēl ir iespējami nedaudz citādi sākuma laiki

Intervāla starts 10 kilometros brīvajā stilā vīriešiem, un te galvenie favorīti kopumā varētu būt norvēģi, kas gan viņiem uzreiz negarantē zelta godalgu. Ļoti spēcīgs šosezon ir Einars Hedegarts, kas jau izmēģinājis spēkus arī biatlonā, tomēr olimpiskajā sezonā nolēmis koncentrēties tikai un vienīgi uz distanču slēpošanu. Viņam sezonas pašā startā jau bija divas uzvaras 10 kilometros brīvajā stilā, turklāt no četriem startiem Hedegarts trīs reizes bija uz goda pjedestāla. Pasaules čempionātā 2025. gadā Tronheimā norvēģi aizņēma visas pirmās trīs vietas (uzvarēja Juhanness Klēbo), taču tas bija klasiskajā stilā, nevis brīvajā. Latvijas līderi vīriešiem pašlaik ir Raimo Vīgants un Lauris Kaparkalējs

Ziemas olimpisko spēļu programma ir tik plaša, ka visus notikumus tiešraidēs vai ierakstos pat nevar parādīt, dienā nav tik daudz stundu. Tieši tādēļ katru dienu, sākot no svētdienas, 8. februāra, rīta stundās būs olimpiskie apskati. Tajā – par pašu svarīgāko, kas jau ir redzēts, kā arī par to, kas nav paradīts lielajās translācijās. Notikumu ir daudz, un šī ir iespēja koncentrēti gūt iespaidu par iepriekšējā dienā ziemas olimpiskajās spēlēs notikušo. Parasti apskati sāksies ap pulksten 9.30 un ilgs ap pusotru stundu, taču sacensību grafika un notikumu dēļ vēl ir iespējami nedaudz citādi sākuma laiki

Piektdien, 13. februārī, būs sprints vīriešiem, un gan jau kādam šāds datuma un dienas salikums izrādīsies ļoti veiksmīgs (un otrādi). Sprintā visu izšķir ātrums – gan slēpošanā, gan daļēji arī šaušanā, kaut nedrīkst aizmirst par precizitāti. Ļoti ātrs slēpotājs spēj kāpt uz goda pjedestāla arī ar vienu vai pat divām kļūmēm, bet tas attiecas tikai uz pašiem labākajiem. Parasti sprintā par uzvaru cīnās tie, kas šauj bez kļūdām vai šautuvē kļūdās ne vairāk par vienu reizi. Latvijai jācer uz Andreju Rastorgujevu un Renāru Birkentālu. Ja sportisti būs precīzi šautuvē, viņi var pretendēt uz augstu vietu; kaut pašlaik Rastorgujevs vairs nav pats ātrākais slēpotājs, toties krietns progress ir Birkentālam. Ļoti spēcīgi būs Francijas sportisti, tāpat itālis Tomazo Džakomels, amerikānis Kempbels Raits, zviedri Samuelsons un Ponsiloma, vēl arī citu valstu līderi, un, protams, jāpiemin norvēģi. Vairs nestartē brāļi Bē, bet Norvēģijas biatlonā rezervju netrūkst, vai ikviens no izlases ir spējīgs cīnīties par medaļām, iekšējā konkurence ir milzīga. Norvēģi to pierādīja jau sezonas pirmajā posmā, kad tiem izdevās gūt vairākus panākumus pēc kārtas

Somija hokejā ir ļoti spēcīga, un tā ir iepriekšējo ziemas olimpisko spēļu čempione Pekinā. Toreiz gan nepiedalījās NHL hokejisti, bet arī somiem netrūkst zvaigžņu pasaulē spēcīgākajā hokeja līgā. Sešu iepriekš nominēto spēlētāju vidū olimpiskajam turnīram ir uzbrucēji Sebastians Aho, Aleksandrs Barkovs, Miko Rantanens. Aizsargu vidū iekļauti Miro Heiskanens un Esa Lindels, no vārtsargiem pirmais tika nominēts Juse Saross. Tās visas ir zvaigznes, bet arī bez viņiem somiem ir vēl daudz citu izcilu spēlētāju NHL, kaut vai Mikaels Granlunds, Patriks Laine, Toivo Teranainens. Somu sastāvā šoreiz būs tikai viens hokejists no Eiropas līgām (Miko Lehtonens no Šveices līgas). Tāpat ļoti spēcīga ir arī Zviedrijas izlase, kurai ir ļoti liela pārstāvniecība NHL un faktiski visi spēlētāji ir no šīs līgas

Sievietēm skeletonā grūtāk ko prognozēt nekā vīriešiem. Pērnā gada pasaules čempione ir Kimberlija Bosa no Nīderlandes. Otrā bija amerikāniete Mistika Ro, trešā – čehiete (agrāk gan pārstāvēja Vāciju) Anna Fernštate, ceturtā – brazīliete Nikola Silveira: visai neparasts četrinieks (ja neskaita Bosu), bet čempionāts notika Leikplesidas trasē, visai nelabvēlīgos laika apstākļos, ar nekvalitatīvi sagatavotu ledu. Pirms tam 2024. gadā bija pavisam cits sešinieks, un tas nozīmē, ka visādi brīnumi var notikt arī Kortīnas trasē. Ļoti stabila gan joprojām ir vecmeistare austriete Janīna Floka (pērnajā sezonā ieguva Pasaules kausu), bet viņa nav tik ātra startā, un šis trūkums viņai var dārgi maksāt, Kortīnas trasē augša ir visai plakana. Labi brauc Kimberlija Bosa, Vācijai ir Hanna Naize, britiem – Amēlija Koltmane un arī citas labas sportistes, Pasaules kausu šosezon ieguva beļģiete Kima Meilemansa, formu atguvusi arī vāciete Žaklīna Pfeifere (dzimusi Lolinga)

Snovbords ir samērā jauns veids, daudz jaunāks par frīstaila slēpošanu, un to izdomāja kāds amerikāņu inženieris Mičiganā, ASV, 1965. gadā. Snovbords ir kā kombinācija starp slēpošanu un sērfošanu ūdenī, jau gadu pēc šī izgudrojuma pasaulē tika pārdots vairāk nekā pusmiljons snovborda dēļu. Vēl lielāka popularitāte sākās pēc dažiem gadu desmitiem, jau 1983. gadā notika pasaules čempionāts pusrampā, divus gadus vēlāk sākās Pasaules kausa izcīņa. Kross ir disciplīna, kur visam var viegli izsekot līdzi. Iepriekšējās spēlēs par čempioni kļuva amerikāniete Lindseja Džakobelisa

Otrais brauciens skeletonā sievietēm, un tajā līderes centīsies iegūt lielāku pārsvaru un pārējās mēģinās ķert rokā labākās. Teicamā formā tieši Kortīnas trasē sezonas ievadā bija vāciete Žaklīna Pfeifere (dzimusi Lolinga), kas uzvarēja pēc gandrīz piecu gadu pārtraukuma. Pfeifere nav ātra startā, tomēr vienmēr braukusi ļoti labi, un viņai ir arī izcila tehnika, viņa varētu būt viena no favorītēm. Lielais nezināmais ir Itālija, taču pēdējā laikā Valentīnas Margaljo un Alesijas Kripas progress tomēr ir nedaudz apstājies. Margaljo gan joprojām ir gana laba startā, bet ne vienmēr stabila braukšanā. Liels progress ir britu sportistei Tabitai Stokerei

Snovbords ir samērā jauns veids, daudz jaunāks par frīstaila slēpošanu, un to izdomāja kāds amerikāņu inženieris Mičiganā, ASV, 1965. gadā. Snovbords ir kā kombinācija starp slēpošanu un sērfošanu ūdenī, jau gadu pēc šī izgudrojuma pasaulē tika pārdots vairāk nekā pusmiljons snovborda dēļu. Vēl lielāka popularitāte sākās pēc dažiem gadu desmitiem, jau 1983. gadā notika pasaules čempionāts pusrampā, divus gadus vēlāk sākās Pasaules kausa izcīņa. Kross ir disciplīna, kur visam var viegli izsekot līdzi. Iepriekšējās spēlēs par čempioni kļuva amerikāniete Lindseja Džakobelisa

Iepriekšējo ziemas olimpisko spēļu čempions ir Neitans Čens no ASV, vēl trijniekā tika japāņi Kagijama un Hanju, no eiropiešiem visaugstāk bija itālis Daniels Grasls, kas bija ceturtajā vietā. Protams, četri gadi ir diezgan liels laiks, šis tas daiļslidošanā ir mainījies, un prātīgāk ir atskatīties uz pēdējo gadu pasaules čempionātiem. Divas reizes pēc kārtas jau uzvarējis ASV sportists Iļja Maļiņins, kuram parasti padodas vairāki fantastiski lēcieni. Joprojām spēcīgi ir arī japāņi, bet pērn pie sudraba medaļas negaidīti tika Kazahstānas pārstāvis Mihails Šaidorovs. Ļoti labi startēja arī Francijas pārstāvji, savukārt Deniss Vasiļjevs bija 11. vietā un Fedirs Kuļišs – 24. Izteikts favorīts ir ASV sportists Iļja Maļiņins – ja vien viņš vairākkārt nekļūdīsies, pārējiem būs grūti konkurēt. Labi daiļslidotāji ir arī citām valstīm, tostarp Japānai un dažām Eiropas valstīm. Sezonas reitingā augstu ir japānis Juma Kagijama, tāpat francūzis Adams Siao Him Fa, arī itālis Daniels Grasls. Mūsu Deniss Vasiļjevs arī ir gana labs izvēles programmā, taču viņam tomēr neizdodas izpildīt tik iespaidīgus lēcienus kā galvenajiem favorītiem. Lēcieni tiešā un pārnestā nozīmē ir viņa klupšanas akmens