Tv guide for channel RE TV HD

Jaunsātu pagasts ir daļa no Tukuma novada, un šķietami atrodas nekurienes vidū. Taču pēdējos gados to par dzīves vietu izvēlējušies vairāki cilvēki, kam rūp ne tikai savas mājas un sētas sakārtošana, bet arī pagasta dzīves uzlabošana. Mājas kafejnīcas, koncerti, Baltijā lielākā viduslaiku katapulta... tas viss un vēl vairāk lauž pieņēmumu par dzīvi nekurienē.

Delfi TV autorraidījums "Aizmugure", kuru vada pieredzes bagātais sporta žurnālists Uldis Strautmanis. Viņš kopā ar domubiedriem un viesiem reizi nedēļā apspriež ne tikai iesistos vārtus un sasniegtos pjedestālus, bet arī mazāk tīkamus procesus un intrigas Latvijas sportā, skaidrojot nozares attīstību, pieļautās kļūdas un nesportisku rīcību funkcionāru kabinetos.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Edgars Jānis Kārkliņš ir ar stingru mugurkaulu. Viņa rokas un sviedri ražo medību torņus. Viņam nebija biznesa plāna vai sapņa – viņš vienkārši kopā ar tēti tos sita kopā draugiem. Šobrīd tā jau ir kārtīga ražotne. Viņš nav slepkava, jo mednieks ir dabas draugs un pēc kotletēm mežā neviens neiet. Māte daba ir dzīva un klātesoša, ja to ciena un dzīvo pēc viņas likumiem. Šis stāsts būs arī par dzimtenes mīlestību. Par to, kā darīt ar darbiem to stipru. Kā strādāt un ražot Latvijas nomalē un mērķēt Eiropas līmenī.

Šoreiz copējam Rīgā, Daugavas krastā, un par fīdermakšķerēšanas niansēm, noslēpumiem un trikiem divās raidījuma sērijās stāstīs Latvijas labākais fīdermakšķerēšanas eksperts, pasaules vicečempions Krišjānis Lisovskis.

Vien uz pāris stundām pēc darbiem izskriet uz ātro copes sesiju vienmēr ir laba ideja, vismaz tā saka Krišjānis Lisovskis. Kā piemānīt brekšus un raudas no Zaķusalas karstiem.

Šoreiz Copes lietas izmēģinās spēkus Daugavā, tur kur tā vēl strauja un mežonīga. Mūsu likteņupes skaistums ir iespaidīgs, tāpat kā zivju dažādība un daudzums, kas tajā mīt. Krāču pārvarēšana, skaista daba, asari, līdakas un ālanti Copes lietas jaunākajā sērijā.

Šoreiz Copes lietas ir pie Gaujas, Latvijas garākās upes. Un devušies nevis pēc izmēra, bet gan skaita un dažādības. Muša un spinings, nimfas un nano džigs, kam labāk veiksies.

Atgriežamies bērnības takās un atceramies, kā tas bija, kad viss nepieciešmais makšķerēšanai bija pavisam vienkāršs, toreiz arī mazi asarīši sagādāja daudz prieka un emociju. Lazdas kāts, aukla, pludiņš, āķis, kārbiņa ar sliekām un upes krasts.

Šajā raidījumā pievērsīsimies nozīmīgai un aizraujošai tēmai – Cēsu novada un partneru ceļam uz bioreģiona statusu. Bioreģiona ideja iemieso dzīvi harmonijā ar dabu, un tas nozīmē atbildīgu attieksmi pret vidi, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecību, vietējās uzņēmējdarbības un sabiedrības iesaisti zaļo vērtību stiprināšanā. Raidījumā Keita Loreta Kronberga sarunāsies ar bio dzīvesveida praktiķiem un vienu no idejas virzītājām – Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniecēm Inesi Suiju-Markovu par to, kā novads soli pa solim virzās uz šo mērķi, kādi projekti jau tiek īstenoti un ko bioreģiona statuss nozīmēs Cēsu novada nākotnei.

Jelgavniecei Elīnai Apsītei ir savs īpašs stāsts, kas izmainīja viņas dzīvi un kuru viņa turpina stāstīt, šovasar Cēsu muzejā izveidojot izstādi par Jetti Užāni, jeb, kā viņu dēvēja tautā – Cimdu Jettiņu. Jette bija daiļamatmeistare, neskaitāmu rakstaino cimdu autore, domātāja un stāstniece, kaut arī visu mūžu pavadījusi invalīda ratiņos, viņa iedvesmoja ar lielu gara spēku, labestību un gaišu skatījumu uz dzīvi. Šo gara spēku, pasaules redzējumu, pavadot pie Cimdu Jettiņas vasaras brīvlaikus, jau kopš bērnības smēlusies arī Elīna Apsīte, un šoruden Cēsu muzejā viņa vēra durvis „Jettes skolai”, kuras moto – „Mācīties būt laimīgākiem”.

Atkārtojums. Brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

ĒdienKarte kopā ar bitenieku Uģi Mālnieku dodamies uz Jūrmalu, uz restorānu 36. līnija, kurā saimnieko viņa draugs šefpavārs Lauris Aleksejevs. Protams, Uģis līdzi paņēmis burciņu slavenā Dailes medus, kuru Lauris liks lietā, gatavojot ābolu pīrāgu ar vaniļas mērci. Taču pirms tam kopā ar Uģi izmetīsim līkumu pa viņa bērnības paradīzi Jūrmalu: paskatīsimies, kā ziemā izskatās pludmale, Dzintaru koncertzāle, un katoļu baznīca, kurp Ziemassvētku laikā viņu vedusi vecmāmiņa.

Suns ir ne tikai mūsu labākais draugs un kompanjons, bet reizēm arī ir noderīgs palīgs, lai ātrāk un veiksmīgāk atveseļotos vai pat glābtu mūsu dzīvības! Šajā raidījuma epizodē skaidrosim, kas ir kanisterapija, kā suņi iesaistās pazudušu cilvēku meklēšanā un kā prieks, ko rada līdzdarbošanās ar suni, atšķiras no prieka par gardu kafijas tasīti vai rudenīgu pastaigu! Studijā viesojas servisa suņu treneris Ričards Pavlovskis, K9-SOS cilvēku meklēšanas biedrības pārstāvis Jānis Reklaitis un ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Meža nozares gada balva „Zelta čiekurs” ir ikgadēja augstākā atzinība meža nozarē, par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā. Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” laureāti ir izcili Latvijas meža nozares profesionāļi. Cilvēki, kuri mērķtiecīgi un ar lielu atbildības sajūtu veidoja un attīstīja Latvijas meža nozari un ir devuši nozīmīgu ieguldījumu arī mūsu valsts kopējā attīstībā. Svinīgā pasākumā, kas norisinājās 11.decembrī, tika apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2024” laureāti. Šogad balva tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā ”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Dokumentālā filma "Inga" ir kā maigs, ģimenisks pieskārienam līdzīgs stāsts par izcilu geznotāju, grāmatu ilustratoru Induli Zvagūzi. Filmas centrā ir mākslinieka bērnu - meitas - Ilzes un dēla Roberta stāsti, kas ieskicē Induļa Zvagūža personību no viņa bērnu skata punkta - radošs, prasīgs pret sevi un citiem, reizēm skarbs, bet nenoliedzami mīlošs tēvs, kurš centies savienot skarbo padomju laiku ikdienu ar savu radošo garu. Kolēģu un laikabiedru stāsti atklāj Zvagūža makslinieka, mākslinieciskā redaktora, ilustratora neskaitāmo talantu šķautnes. Filmas uzņemšanas laikā par godu Induļa Zvagūža 95.dzimšanas dienai tapa pirmā Induļa Zvagūža personālizstāde - piemiņas izstāde, kurā daudzu iemīļoto grāmatu izlustrators tiks parādīts visā savā spēju un talantu spozmē - jutekliskā glezniecībā - akaverī un eļļā, burvīgajās grāmatu ilustrācijās un grafikas darbos.

Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls bija pat pasaules mērogā viens no lielākajiem 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkliem, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Sākotnēji to būvēja vācu armija ar vietējo cilvēku palīdzību frontes vajadzībām, vēlāk to izmantoja mežsaimniecībai, kravu un pasažieru pārvadāšanai. Dzelzceļš savienoja lielākās Sēlijas pilsētas un vairākus ciemus. Maksimālais dzelzceļa kopgarums tā pastāvēšanas laikā bija ap 600 km. Raidījumā dosimies Viesītes-Neretas virzienā. Piestāsim lielākajā lauku dzelzceļa stacijā Viesītē, pabūsim Lonē un Neretā, kur savulaik bija par astoņi sliežu ceļi un depo sešām lokomotīvēm.

Dzelzceļa satiksmi līnijā Madona-Lubāna atklāja 1935. gada novembrī. Tā bija 35 km gara un to bija plānots izbūvēt kā Rīgas-Ērgļu līnijas turpinājumu un no Lubānas turpināt dzelzceļu līdz Kārsavai. Šī iecere netika īstenota. Arī līnijai nebija ilgs mūžs. Pasažieru satiksmi pārtrauca 1963. gadā. Savukārt 1990. gadā šis kļuva par pirmo platsliežu dzelzceļu, kas tika slēgts. Tomēr līnija aiz sevis ir atstājusi ne tikai izpostītas staciju ēkas, bet arī īstas pērles. Ja Visagalā pat vairs nevar nojaust tās seno godību, tad Meirānos ir saglabāts daudz autentiskā, te rosība nav rimusi, ir bibliotēka un pat šūšanas darbnīca. Savukārt Lubāna, lai arī sāk zaudēt savu krāšņumu, var lepoties ar oriģinālo dekorējumu.

Doma par dzelzceļu, kas savienotu Rīgu ar Rūjienu ir daudz vecāka, nekā pats dzelzceļš. Savulaik pat ne viena vien partija uz vēlēšanām solīja, ka līnija uz Rūjienu būs. Sākumā to projektēja kā šaursliežu dzelzceļu, bet 1930. gadā Saeima pieņēma likumu, ka tas būs platsliežu. To pabeidza 1937. gadā un tas vēsturē iegājis kā tolaik visilgāk būvētais. Diemžēl tā mūžs nebija ilgs. Pa posmam vien dzelzceļš tika slēgts, līdz 1999. gadā pasažieru vilcienu kustība tika pārtraukta. Šobrīd no bijušās līnijas palicis vien posms Rīga-Skulte. Tomēr dzīvi turpina vairākas stacijas. Alojā noteikti vajadzētu iegriezties ne tikai vēstures, bet arī picu cienītājiem, Limbaži pārtapuši par staciju autobusiem, bet Stiene bija viena no retajām, kas netika nopostīta Otrā pasaules kara laikā.

Ventspils-Mazirbe ir posms no 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkla Ziemeļkurzemē. Tas sāka darboties 1917. gadā un bija viens no pēdējiem Vācijas armijas uzbūvētajiem dzelzceļiem, kura būvēšana tika uzticēta rezervistiem, ieslodzītajiem un palīgrotām. Dzelzceļš kalpoja frontes aizmugures vajadzībām, jūras kontrolei, lielgabalu pārvietošanai. Pēc Pirmā pasaules kara tas kļuva pieejams arī pasažieriem. Otrā pasaules kara laikā un pēc tā tas nonāca padomju armijas kontrolē. Ne vienai vien no staciju ēkām izdevies pārvarēt lielo laika nogriezni un tās ir vēl šodien. Raidījumā dosimies uz Ovišiem, iekļūsim arī bēniņos, kādu nav nevienā citā stacijā, sarunāsimies ar Jaunupes stacijas saimnieci un noskaidrosim, kas iecerēts Lūžņā.

Televeikala skatlogs.

Televeikala skatlogs.

Šoreiz spēkus pie apaļā galda izmēģinās Inga Ceļdoma no Rīgas, Baiba Sedlova no Valmieras un Kristiāns Caune no Ogres. Vai spēles vadītājs Toms Bergs būs nodrošinājies ar jautājumiem, lai dalībnieki spētu sasniegt fināla septīto jautājumu.

"Talaks" ir vārds, kas Vidusāzijā var novest pie šķiršanās. Saskaņā ar islāma kanoniem, tas ir jāizrunā vai jāraksta trīs reizes. Mūsdienu pasaulē vīrieši arvien vairāk praktizē šķiršanos pa tālruni vai nosūtot īsziņu. Kāds liktenis piemeklēja sievietes, kuras saņēma šos trīs lolotus vārdus, uzziniet šajā epizodē.

Par aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem Latvijas novados.

Kristīne Vilcāne 2016.gadā kādā seminārā Anglijā no skatuves dzirdot apgalvojumu, ka ikviens var sarakstīt grāmatu un noskriet 10 kilomentrus - meta sev izaicinājumu un saprata, ka viss, ko viņa patiesi vēlas, ir iespējams. Viņa sajutu izteiktu vēlmi iedvesmot un iedrošināt tieši jauniešus, jo viņi savu dzīvi vēl tikai veido. Tagad viņa ir autore vairākām pasaku grāmatām un spēļu metodēm, kas palīdz bērniem un pieaugušajiem noticēt mūsdienu vērtībām, iespējām un izaugsmes domāšanai. Viņa ar domu biedriem izveidojusi piedzīvojumu terapijas kustību “Adventure Therapy Latvia” un veidojusi labbūtības programmas ar dažādām pieejām. Šobrīd kā brīvprātīgā darbojas biedrībā “MOT Latvija” un ir piedalījusies projektos, kuros sniedz atbalstu jauniešiem grūtā situācijā. Kristīne Vilcāne vēl paspējusi iesaistīties sporta klubā “Ašais”, kas ir mazs, bet varen jaudīgs sporta klubs Cēsu pusē Drabešos un kopā ar kluba vadītāju atjaunojuši kādu senu sapni “Skrējiens apkārt Cēsīm”.